|
Article on other languages:
|
Routing Information Protocol (RIP) vēsturiski bija viens no biežāk lietotajiem maršrutēšanas protokoliem. Pārsvarā tas tiek lietots nelielos iekšējos tīklos. Neskatoties uz to, ka eksistē daudzi citi maršrutēšanas protokoli, kas pārspēj RIP konverģences ātrumā un mērogojamībā (EIGRP, OSPF, IS-IS u.c.), RIP joprojām tiek pielietots, jo to atbalsta daudzas iekārtas un operētājsistēmas un šī protokola konfigurācija ir ļoti vienkārša. RIP priekšteci - protokolu Gateway Information Protocol izstrādāja Xerox PARC kā protokolu kopas PARC Universal Packet sastāvdaļu. Vēlāka šī protokola versija Routing Information Protocol bija iekļauta XNS protokolu kopā. Pirmā RIP versija, kas atbalstīja IP bija iekļauta BSD UNIX kā routed dēmons. 1988. gadā RIP tika standartizēts ar RFC 1058. RIP ir distance-vector maršrutēšanas protokols un izmanto Bellmana-Forda algoritmu. Par metriku tas izmanto lēkumu skaitu hop-count – maršrutētāju skaitu caur kuriem paketei jāiet, lai sasniegtu adresātu. Lēkumu skaita maksimālā vērtība RIP protokolā ir 15. Vērtība 16 nozīmē nsasniedzamu maršrutu. Nelielā maksimālā vērtība samazina maršrutēšanas cilpu rašanās iespējamību, bet arī ierobežo RIP protokola mērogojamību. RIP izmanto split horizon un holddown mehānismus lai nesūtītu nepareizu maršrutēšanas informāciju un nepieļautu maršrutēšanas cilpas. RIP rotokolā holddown taimeris ir 180 sekundes. RIP protokols sūta citiem maršrutētājiem pilnu maršrutēšanas informācijas tabulu katras 30 sekundes. Mazā tīkla ar nelielām maršrutēšanas tabulām tas nerada problēmas, bet lielākos tīklos RIP maršrutēšanas jauninājumi var veidot lielu datu apjomu. Mūsdienu RIP realizācijās jauninājumu izsūtīšanas laiks tiek mainīts, lai izvairītos no situācijas, kad maršrutētāji sūta jauninājumus reizē. Maršrutēšanas informācijas pārraidei RIP protokla datu bloki (PDU) tiek iekapsulēti UDP. RIP izmanto UDP porta numuru 520. Ir trīs RIP protokola versijas: RIPv1, RIPv2 un RIPng.
RIPv1RIPv1 ir classful maršrutēšanas protokols, tas neatbalsta VLSM. Šajā versijā nav arī autentificēšanas mehānismu. RIPv1 izmanto apraides (broadcast) adresi (255.255.255.255) maršrutēšanas informācijas nosūtīšanai. RIPv1 ir aprakstīts RFC 1058. PDU formātsRIPvi PDU sastāv no 4 baitu galvenes (header) un RIP entry ierakstiem.
RIPv1 PDU satur sekojošus laukus:
RIP entry satur informāciju par vienu maršrutu, tā formāts ir sekojošs;
RIP entry ir 20 baitu ieraksts, kas satur sekojošus laukus:
Visu neizmantoto lauku vērtībai ir jābūt 0. RIP entry vienā PDU var atkārtoties līdz 25 reizēm (viens PDU var saturēt informāciju par 25 maršrutiem). Tas kopā veido 25 * 20 + 4 = 504 baitus garu RIP PDU. Kopā ar 8 baitu UDP galveni (header) tas veido 512 baitu datagrammu. RIPv2RIPv2 tika izstrādāts 1994. gadā. Tā galvenais uzlabojums ir CIDR atbalsts. RIPv2 ir classless maršrutēšanas protokols. Papildus tika pievienota arī RIPv2 atbalsta arī atklāta teksta autentificēšanu. 1997. gadā tas tika papildināts arī ar MD5 autentificēšanas iespēju (RFC 2082). Lai samazinātu slodzi tīkla iekārtām, kas nepiedalās RIP maršrutēšanā, RIPv2 izmanto multiraides (multicast) adresi (224.0.0.9) maršrutēšanas informācijas nosūtīšanai. RIPv2 ir aprakstīts RFC 2453. PDU formātsRIPv2 PDU formāts ir līdzīgs RIPv1 PDU. Lauka Versija vērtība RIPv2 ir 2. RIPv2 nosaka savādāku RIP entry formātu.
RIP entry (RIPv2) ieraksts satur sekojošus laukus:
Ja RIP entry satur autentificēšanas informāciju, tās formāts ir šāds.
Autentificēšanas tips laukam RIPv2 definēta tikai viena vērtība - 2, kas nozīmē atklāta teksta autentificēšanu. Autentificēšanas informācija - autentificēšanas parole. Ja tā ir īsāka par 16 simboliem, atlikušie baiti tiek aizpildīti ar nullēm. Citu lauku nozīme un vērtības ir tādi paši, kā RIPv1. RIPv2 MD5 autentificēšanaJa RIPv2 tiek izmantota MD5 autentificēšana, tiek izmainīts PDU formāts Autentificēšanas informācija laukā tiek ievietots papildus autentificēšanas apraksts. Autentificēšanas informācija tiek pievienota RIP PDU noslēgumā (trailer). RFC 2082 aprakstītais PDU formāts pieļauj arī citu autentificēšanas algoritmu izmantošanu (uz doto brīdi tādi nav definēti).
RIPv2 MD5 PDU satur sekojošus laukus:
Citu lauku nozīme un vērtības ir tādi paši, kā RIPv2, RIPv1. RIPngRIPng ir RIP papildinājums IPv6 atbalstam. RIPng neatbalsta autentificēšanu. IPv6 vidē to paredzēts darīt ar IPSec. RIPv2 atbalsta tagus, bet RIPng nē. RIPv2 pievieno nākošā lēkuma (next hop) adresi katram maršrutam, bet RIPng to nosūta atsevišķi maršrutu kopai. RIPng ir aprakstīts RFC 2080. PDU formātsRIPng PDU formāts ir tāds pats kā RIPv1 PDU. Lauka Versija vērtība RIPng ir 1. Šajā versijā nav definēts maksimālais meršrutu skaits vienā PDU. Tas ir atkarīgs no interfeisa MTU. RIPv2 nosaka savādāku RIP entry formātu. To sauc par Route Table Entry (RTE).
RTE ieraksts satur sekojošus laukus:
Citu lauku nozīme un vērtības ir tādi paši, kā RIPv1. Kā redzams, RTE nesatur informāciju par next hop. Pievienot katram ierakstam 16 baitus būtu neekonomiski, tāpēc RIPng izmanto īpašu next hop RTE:
next-hop RTE norādīta next hop adrese un metrikas lauka vērtība ir 255. Pārējiem laukiem jābūt 0. Norādītā adrese tiek izmantota par next hop visiem sekojošajiem RTE līdz nākošajam next-hop RTE. Ārējās saites |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
This article is from Wikipedia. All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License.